neapmierināts
neapmierināts -ais; s. -a, -ā
neapmierināti apst.
1.Nol. divd. → apmierināt.
2.Tāds, kas izjūt neapmierinātību (1).
PiemēriBiju sācis Jonātos gleznot viņas ģīmetnes, bet netiku ar tām galā un biju gaužām neapmierināts.
2.1.Tāds, kurā izpaužas neapmierinātība1.
Piemēri..telefonā pēkšņi atsaucās Ērika Rituma balss - skarba un neapmierināta.
3.Tāds, kam ir negatīva attieksme, tāds, kas protestē (parasti pret ko nevēlamu).
Piemēri..sākumā laba daļa mājinieku bija diezgan neapmierināti ar jauno iemītnieku, jo eži, kā jau meža dzīvnieki, mājas apstākļos ir diezgan netīrīgi.
Avoti: 5. sējums