neapmierinātība
neapmierinātība -as, s.; parasti vsk.
1.Izjūta, negatīvs pārdzīvojums, emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepiepildītas tieksmes, vajadzības, vēlēšanās.
PiemēriViņa [rakstnieka] uzdevums bija rakstīt tautai lielus, vajadzīgus darbus, bet.. no šī darba bija paveikta tikai nenozīmīga daļa. Tāpēc auga neapmierinātība. Un truls niknums par greizi nodzīvotu dzīvi.
2.Negatīva attieksme, arī protests (parasti pret ko nevēlamu).
PiemēriPircēji bieži vien izsaka neapmierinātību ar Liepājas kartonāžas fabrikas produkciju.
Avoti: 5. sējums