Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
caurbraucējs
caurbraucējs -a, v.
caurbraucēja -as, s.
1.Tas (tāds), kas kādā vietā iebraucis uz īsu brīdi un dosies tālāk (par cilvēku). Tas (tāds), kas brauc kādai vietai cauri vai garām (par cilvēku).
PiemēriCaurbraucēji apmetušies viesnīcā.
  • Caurbraucēji apmetušies viesnīcā.
  • Taisnība - mūs visus tomēr vairāk saistīja tās daiļās caurbraucējas, kas no Itālijas vai Šveices atgriezās uz savām krievu muižām.
  • Kļavuciems atradās vietā, caur kuru gāja ceļi uz lielākiem centriem un kaimiņu republiku. Caurbraucēju nekad netrūka, sevišķi vasarā, kad paklīda ekskursanti.
Stabili vārdu savienojumiCaurbraucējs pasažieris.
1.1.Tas (tāds), kas kādai vieta, brauc cauri (par satiksmes līdzekli).
PiemēriCaurbraucējs autobuss.
  • Caurbraucējs autobuss.
  • Caurbraucējs vilciens.
Avoti: 2. sējums