vasarnieks
vasarnieks -a, v.
vasarniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mālā, kūrortā u. tml.).
PiemēriIr vasarnieki, kas pieraduši.. peldēties,.. un šos cilvēkus tik viegli nevar sabaidīt rudenīgais vēsums, tie vasarnīcās nodzīvo ilgāk par parastajiem sezonas iemītniekiem.
- Ir vasarnieki, kas pieraduši.. peldēties,.. un šos cilvēkus tik viegli nevar sabaidīt rudenīgais vēsums, tie vasarnīcās nodzīvo ilgāk par parastajiem sezonas iemītniekiem.
- ..darbs [remonts] šai pansijā iet uz beigām, sāk ierasties arī vasarnieki. Lepni ģērbušies, viņi pastaigājas pa ielām un dārziem, gozējas saulītē..
- Esmu vasarnieks un no rītiem uz Rīgu [uz darbu] braucu ar Jūrmalas vilcienu.
1.1.pārn.; reti Dzīvnieks, kas tikai vasaru pavada kādā vietā.
2.vēst. Vasaras kalps.
PiemēriNeviens puisis, ne meita, ne vasarnieks, ne gadinieks, ne nedēļnieks, ne dieninieks labprāt pie Ķideniem [saimniekiem] nenāca.
- Neviens puisis, ne meita, ne vasarnieks, ne gadinieks, ne nedēļnieks, ne dieninieks labprāt pie Ķideniem [saimniekiem] nenāca.
Avoti: 8. sējums