izteiksme
izteiksme -es, dsk. ģen. -mju, s.
1.Psihiska stāvokļa, rakstura, personības īpašību izpausme (parasti sejā, skatienā). Attiecīgais izskats (parasti sejai, acīm).
PiemēriRaudzīties ar vilšanās izteiksmi acīs.
1.1.Dzīvnieka psihiskā stāvokļa izpausme (piemēram, acīs, kustībās). Attiecīgais muskuļu stāvoklis, izturēšanās.
PiemēriPirmajā brīdī šķita, ka suns tūlīt kodīs, jo viņa ķēmīgajā izteiksmē un pat asarās atplaiksnījās kaut kas ļoti nedraudzīgs un ļauns, taču viņš nekoda.
2.Tēlošanas veids, stilistiskie līdzekļi (mākslas darbā).
PiemēriTēlaina izteiksme.
Stabili vārdu savienojumiIzteiksmes līdzekļi.
3.Attēlojums, atspoguļojums.
PiemēriVisas tās pārvērtības, kas Latvijā norisinājās saimnieciskā, politiskā, nacionālās dzīves laukā, atradušas izteiksmi Raiņa grāmatās.
4.val. Gramatiska kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret īstenību.
PiemēriLatviešu valodā verbam ir piecas izteiksmes jeb modi: īstenības izteiksme jeb indikatīvs, pavēles izteiksme jeb imperatīvs, vajadzības izteiksme jeb debitīvs, vēlējuma izteiksme jeb kondicionālis un atstāstījuma izteiksme jeb relatīvais mods.
5.mat. Matemātikas simboli, kas savienoti ar matemātisko darbību zīmēm.
PiemēriAlgebriska izteiksme.
Avoti: 3. sējums