tikumība
tikumība -as, s.; parasti vsk.
Normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem. Cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai. Arī morāle1.
PiemēriTautai ir milzīga tieksme pēc taisnīguma. Taisnīgums ir tikumības pamats.
- Tautai ir milzīga tieksme pēc taisnīguma. Taisnīgums ir tikumības pamats.
- Tikumība ir tas kultūras fenomens, kas sasaista pagātnes kultūru (kā dziļākais kultūras slānis) ar konkrēto kultūras vidi.
- Tā vien šķita, ka no visiem kaktiem te dveš tikumība un rāmi plūst dzīve pieņemto sabiedrisko normu robežās.
- «Paldies, Zitiņ!» es teicu un turpat visu acu priekšā viņu noskūpstīju. Mūsu svētulīgie tikumības sargi mani droši vien klusībā nosodīja..
Avoti: 7-2. sējums