Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ieriebt
ieriebt -riebju, -rieb, -riebj, pag. -riebu; intrans.; sar.
Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādā) nepatiku, dusmas. Sagādāt (kādam) nepatikšanas.
Piemēri..pa Gaitiņa pusei komisija nebūt neies, jo viņš, tas jaunais, ir visiem ieriebis.
  • ..pa Gaitiņa pusei komisija nebūt neies, jo viņš, tas jaunais, ir visiem ieriebis.
  • Lapa bij prom, kastu krāvējs Kivickis.., bet no štancētavas mazais Pimbers - visi, kas meistariem visvairāk ieriebuši un kurus tie ieskatīja par galvenajiem musinātājiem..
  • Viņš zināja, ka Pakalnam nepatīk pa tiesām vazāties, un tā viņš bija divkārt ieriebis Kalnarijiem.
Avoti: 3. sējums