ierībēties
ierībēties parasti 3. pers., -rības, pag. -rībējās; refl.
Iesākt rībēt un tūlīt pārstāt.
PiemēriTālumā ierībējās pērkons.
- Tālumā ierībējās pērkons.
- Zirgs satrūcies uzņēma strauju riksi, rati ierībējās.
- Kasparam aiz muguras ierības sasalusi zeme... Andrejs elsdams ar lauzni kapā sasaluša velēnu.
- Jau no paša rīta skolā satraukums. Vēl laiciņš - un skan taures, ierības bungas, plašo sporta zāli piepilda skolēni.
Avoti: 3. sējums