ierēkties
ierēkties -rēcos, -rēcies, -rēcas, pag. -rēcos; refl.
1.parasti 3. pers. Iesākt rēkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
PiemēriLauva ierēcas.
2.sar. Skaļā, skarbā balsī ierunāties, iesmieties, iekliegties.
Piemēri..Augusts, dabūjis ar sagruzdējušas pagales galu taisni pa pieri,.. pilnā kaklā ierēcās: «Uz priekšu, brašie zēni!»
3.parasti 3. pers. Iesākt radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu). Īsu brīdi radīt asu, skarbu, skaļu troksni.
PiemēriMotocikli viens pēc otra ierēcās un pazuda mežā.
3.1.Iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem). Īsu brīdi radīt šāvienu troksni.
PiemēriTikko Līdaka izšāva, tūliņ ierēcās ložmetējs un patšautene.
Avoti: 3. sējums