Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ierībēt
ierībēt parasti 3. pers., -rīb, pag. -rībēja; intrans.
Rībot ievirzīties (kur iekšā) — parasti par ratiem, pajūgu.
PiemēriSētsvidū ierībēja brašs pārjūgs [divjūgs].
Avoti: 3. sējums