epika
epika -as, s.; parasti vsk.
1.Viens no daiļliteratūras pamatveidiem (blakus drāmai un lirikai), kam raksturīgs autora objektīvs vēstījums par notikumiem un personām.
PiemēriPlašajās epikas formās galvenā sižetiskā līnija dažkārt risinās paralēli sazarojumu formā..
- Plašajās epikas formās galvenā sižetiskā līnija dažkārt risinās paralēli sazarojumu formā..
1.1.Episko darbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
PiemēriAndreja Upīša epika.
- Andreja Upīša epika.
- 19. gadsimta epika.
Avoti: 2. sējums