Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
epikūrisms
epikūrisms -a, v.; parasti vsk.
1.filoz. Sengrieķu filozofa Epikūra mācība, kas izceļ cilvēka saprātīgu tieksmi pēc laimes.
PiemēriEpikūrisma sekotāji.
2.Nosliece uz jutekliskām baudām.
Avoti: 2. sējums