epika
epika -as, s.; parasti vsk.
1.Viens no daiļliteratūras pamatveidiem (blakus drāmai un lirikai), kam raksturīgs autora objektīvs vēstījums par notikumiem un personām.
PiemēriPlašajās epikas formās galvenā sižetiskā līnija dažkārt risinās paralēli sazarojumu formā..
1.1.Episko darbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
PiemēriAndreja Upīša epika.
Avoti: 2. sējums