Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
netiklis
netiklis -ļa, v.
netikle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Cilvēks, kas ir izlaidīgs dzimumattiecībās. Izvirtulis.
PiemēriMātes no viņa sargāja meitas, vienlaikus pašas cenzdamās viņu savaldzināt un pavedināt. Aiz muguras viņu lamāja par izvirtuli un netikli..
  • Mātes no viņa sargāja meitas, vienlaikus pašas cenzdamās viņu savaldzināt un pavedināt. Aiz muguras viņu lamāja par izvirtuli un netikli..
  • Daugavmietānu meitai.. gaidāms bērns. Tā bij Lejas mīļākā tēma, pēc viņa ieskata, visas jaunās meitas pēdējās palaidnes un netikles..
2.folkl. Cilvēks, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma. Slinks, nevīžīgs cilvēks.
PiemēriAudzē mani, māmuliņa, Neaudzē netikušu! Tu jau pati gan zināji, Kāds mūžiņis [mūžiņš] netiklim! Netiklim diena gara, Ne vēl mūžu dzīvojot.
  • Audzē mani, māmuliņa, Neaudzē netikušu! Tu jau pati gan zināji, Kāds mūžiņis [mūžiņš] netiklim! Netiklim diena gara, Ne vēl mūžu dzīvojot.
  • Tikušam atsacīju, ar netikli saderēju.
Avoti: 5. sējums