Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
netikums
netikums -a, v.
1.Nosodāms, peļams, morāles normām pretējs izturēšanās, rīcības veids.
PiemēriTikpat liela nozīme [tautas dziesmu] humoram ir pieaugušo sadzīvē. Arī viņu netikumus (slinkumu, mantkārību, cietsirdību, nesaticību, augstprātību utt.) norāj ar humoru..
  • Tikpat liela nozīme [tautas dziesmu] humoram ir pieaugušo sadzīvē. Arī viņu netikumus (slinkumu, mantkārību, cietsirdību, nesaticību, augstprātību utt.) norāj ar humoru..
  • ..Jānītis melo.. Kur gan.. bērnam.. radies tāds netikums?
  • ..daudzajos ļaužu mājokļos, ielās un paslēptuvēs blakus pārticībai mājoja posts,.. labos tikumus dragāja netikumi un apgrēcība.
1.1.Nosodāms, peļams paradums.
Piemēri«Kā tas izskatīsies, ja jūs [karavīri] staigāsiet, rokas šineļa kabatās sabāzuši, nevīžīgi ģērbušies.. Šo netikumu atmetiet jau pie laika.»
  • «Kā tas izskatīsies, ja jūs [karavīri] staigāsiet, rokas šineļa kabatās sabāzuši, nevīžīgi ģērbušies.. Šo netikumu atmetiet jau pie laika.»
  • Boriss retumis uzsmēķēja. Arī šoreiz paņēma cigareti,.. aizkūpināja, izpūta dūmus apmēram tā, kā to dara puikas, kas tikko mācās šo netikumu.
  • «Un tad esmu dzirdējusi, ka tu dzerot... Lūko atmest šo netikumu, ja vēl vari.»
Avoti: 5. sējums