Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
netīrība
netīrība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → netīrs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Tīrības trūkums.
PiemēriTarakāni vairojas ātrāk, ja dzīvoklī, it īpaši virtuvē, ir netīrība, no galda netiek novāktas ēdiena atliekas, tiek ilgi turēti atvērti spaiņi ar uztura atliekām.
2.Vispārināta īpašība → netīrs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriCilvēka netīrība.
3.Vispārināta īpašība → netīrs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriŪdeņu netīrība.
Avoti: 5. sējums