netikumīgs
netikumīgs -ais; s. -a, -ā
netikumīgi apst.
1.Tāds, kas izturas, rīkojas pretēji morāles normām. Tāds, kam ir raksturīgs tikumības trūkums.
PiemēriMani [slepkavu] jau sodījusi tiesa, esmu izstumta no sabiedrības, un tās locekļi mani atzinuši par ļaunu un netikumīgu sievieti.
2.Netikumisks1.
Avoti: 5. sējums