maska
maska -as, s.
1.Uzliktnis (sejai) ar (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, fantastiskas būtnes) galvas attēlu. Uzliktnis (sejas augšējai daļai) ar izgrieztiem acu caurumiem. Krāsojumu un līmējumu kopums, kas ievērojami pārveido sejas formu.
PiemēriLāča maska.
1.1.Īpaši veidots tērps, kas attēlo, piemēram, augu, dzīvnieku, fantastisku būtni. Cilvēks šādā tērpā.
PiemēriMaska zilā domino.
Stabili vārdu savienojumiMasku balle.
2.Pastāvīgs tēls (itāliešu masku teātrī).
PiemēriDe Filipo lugu sižeti ir vienkārši. Reizēm tie it kā sasaucas ar seno itāliešu masku teātri.
Stabili vārdu savienojumiMasku teātris (arī komēdija).
3.Cilvēka sejas vai dzīvnieka purna skulpturāls lējums.
PiemēriPirmajā semestrī [studentiem] vajadzēja zīmēt.. ģipša maskas.
Stabili vārdu savienojumiPēcnāves maska.
4.Speciāls sejas aizsegs vai pārklājs (piemēram, elpošanas orgānu aizsargāšanai, kādu vielu ievadīšanai).
PiemēriPretputekļu maska.
5.Kosmētikā — vielu masa, ko klāj, parasti uz sejas, kakla. Attiecīgā kosmētiskā procedūra.
PiemēriBarojoša maska.
6.Maldinoša izturēšanās, ar ko slēpj (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
Piemēri«..jūrnieki man šķiet ļoti labi cilvēki... Dažreiz gan tādi paskarbi un parupji, bet, pēc manām domām, tā viņiem tikai tāda maska, lai apslēptu savu labo sirdi.»
Stabili vārdu savienojumiMaska nokrīt. Maskas krīt. Nomest masku. Noņemt masku. Noraut masku. Parādīt sevi bez maskas.
Avoti: 5. sējums