masīvums
masīvums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → masīvs [2], šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMēbeļu masīvums.
- Mēbeļu masīvums.
- Auguma masīvums.
- ..šis cilvēks bija dīvainu pretstatu sakopojums. Piere viņam bija augsta, bet acis šauras, it kā piere tās ar savu masīvumu būtu saspiedusi.
Avoti: 5. sējums