maskēt
maskēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Klājot, liekot ko virsū, priekšā, darīt (ko) neieraugāmu. Pārveidojot (kā) izskatu, darīt (to) neieraugāmu.
PiemēriMaskēt tanku.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) nav ieraugāms, pamanāms, arī nosakāms.
PiemēriTumšās rudens naktis labi maskēja pārgājienus.
1.2.Ar kādiem līdzekļiem slēpt, darīt grūtāk pamanāmu (ko, piemēram, cilvēka izskatā).
PiemēriDekoratīvā kosmētika tiek lietota, lai ādu izskaistinātu un maskētu tās trūkumus..
2.Maldinoši izturēties, rīkoties, runāt tā, lai slēptu (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
PiemēriMaskēt apmulsumu.
Avoti: 5. sējums