neatdarināms
neatdarināms -ais; s. -a, -ā
neatdarināmi apst.
1.Nol. divd. → atdarināt.
2.Tāds, kas ir tik oriģināls, vienreizīgs, ka to grūti vai neiespējami atdarināt.
Piemēri..māksla tikai tad ir īsta un paliekama, ja to veidojis savdabīgs, īpatns, neatdarināms talants.
- ..māksla tikai tad ir īsta un paliekama, ja to veidojis savdabīgs, īpatns, neatdarināms talants.
- Vairākas no viņām [aktrisēm] tad arī palikušas skatītāju atmiņā ar vienreizīgu, neatdarināmu sniegumu.
2.1.Savdabīgs, tikai attiecīgajam priekšmetam, dzīvai būtnei raksturīgs.
PiemēriOzolu lapotne, kurai vietumis izlauzās cauri pa spilgtam saules staram, uz dzeltenā lielceļa klaja zīmēja sarežģītas un neatdarināmas ēnu mežģīnes.
- Ozolu lapotne, kurai vietumis izlauzās cauri pa spilgtam saules staram, uz dzeltenā lielceļa klaja zīmēja sarežģītas un neatdarināmas ēnu mežģīnes.
- ..tā [dumbrcāļa] klātbūtni var viegli konstatēt pēc skaļās balss, kurā daudz ļoti īpatnēju, neatdarināmu, kviecošu un rūcošu skaņu.
Avoti: 5. sējums