nolādēts
nolādēts -ais; s. -a, -ā
nolādēti apst.
1.Divd. → nolādēt.
2.sar. Tāds, kas izraisa stipras dusmas, asu nosodījumu. Tāds, kas izraisa stipru neapmierinātību, nepatiku.
PiemēriAr dziļu grumbu acu starpā Vanags viņai noskatījās pakaļ. Sasodīta, nolādēta manta!
- Ar dziļu grumbu acu starpā Vanags viņai noskatījās pakaļ. Sasodīta, nolādēta manta!
- Nolādētais ievainojums - tā dēļ nācās atpalikt no biedriem..
- Cilvēkiem būtu vieglāk dzīvot un strādāt, ja viņi skaidrāk apjaustu, ko nesīs rītdiena. Bet mēs par to nolādēti maz domājam, nolādēti maz rakstām.
2.1.lietv. nozīmē: nolādētais, -ā, v.; nolādētā, -ās, s. Tas, kas izraisa stipras dusmas, asu nosodījumu. Tas, kas izraisa stipru neapmierinātību, nepatiku.
Piemēri«Nekur tu nespruksi, nolādētā. Tūlīt gulēt un muti ciet!»
- «Nekur tu nespruksi, nolādētā. Tūlīt gulēt un muti ciet!»
- ..gar [tīruma] malu lekni spraucās lāčauzu dzeltenīgais zaļums. Nolādētās!
3.izsauk. nozīmē: nolādēts; sar. Lieto, lai paustu stipras dusmas, asu nosodījumu. Lieto, lai paustu stipru neapmierinātību, nepatiku.
Piemēri«Nolādēts, tie taču miliči!» Leinasars [spiegs] izgrūda caur zobiem.
- «Nolādēts, tie taču miliči!» Leinasars [spiegs] izgrūda caur zobiem.
- Viņš ieslēdza atpakaļgājienu, tad pirmo ātrumu, atkal atpakaļgājienu, bet riepas tikai smalki sanēja un grauzās zemē. Nolādēts! Tā vēl trūka, lai iebuksētu!
Avoti: 5. sējums