ķēpa
ķēpa -as, s.; sar.
1.Pienākums, darbs (parasti nepatīkams), kura veikšana saistīta ar grūtībām, lielām pūlēm.
Piemēri«Tik vienkārši jau tur nevar... Es nezinu, vai jums uzņemties tādu ķēpu...» Alma Krūze atvairījās, kad Ģirts bija izstāstījis klases priekšlikumu [apkopt parku].
- «Tik vienkārši jau tur nevar... Es nezinu, vai jums uzņemties tādu ķēpu...» Alma Krūze atvairījās, kad Ģirts bija izstāstījis klases priekšlikumu [apkopt parku].
- Siksna [kuļmašīnai] aizvazāta. Zini nu, pie kā meklēt... Tik daudz ķēpas ar visu, ka nezini, no kura gala sākt.
- Uz katra kuģa ir veļas mazgājamā mašīna, bet ar to ir liela ķēpa. Ja uzpūš kaut dažas balles, viss labums šķaidās pāri malām.
1.1.Sarežģījumi, nepatikšanas.
Piemēri«Kāpēc viss [kuģa] korpuss tā dreb? Kas tur ir par ķēpu?» - «Nerunā gari, atbildi, vai mašīnas darbojas normāli?»
- «Kāpēc viss [kuģa] korpuss tā dreb? Kas tur ir par ķēpu?» - «Nerunā gari, atbildi, vai mašīnas darbojas normāli?»
2.Mīksta, slapja, arī pašķidra (piemēram, sniega) masa.
Piemēri..stundām kvernēja pie vārtiem - saulē un lietū, sniega ķēpā un ziemas salā.
- ..stundām kvernēja pie vārtiem - saulē un lietū, sniega ķēpā un ziemas salā.
- Nevairīdamies no izburbušā sniega ķēpas, Juris spēra kāju, kur pagadījās..
3.arī v. (v. dat. ķēpām) Neizdarīgs, neveikls cilvēks.
PiemēriSākumā viņš arī gribēja izmācīties par pudeļu pūtēju. Kur tu dieviņ! īsts ķēpa un vairāk nekas. Tad jau lāci dancot vieglāk iemācīt.
- Sākumā viņš arī gribēja izmācīties par pudeļu pūtēju. Kur tu dieviņ! īsts ķēpa un vairāk nekas. Tad jau lāci dancot vieglāk iemācīt.
Avoti: 4. sējums