skatītājs
skatītājs -a, v.
skatītāja -as, s.
1.Darītājs → skatīt, skatīties.
2.Cilvēks, kas ar redzi uztver (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
PiemēriTeātra skatītāju zāle.
- Teātra skatītāju zāle.
- Skatītāju pieplūdums izstādē.
- Teātris nevar pastāvēt tikai no režisora un aktieriem, teātrim vajadzīgs skatītājs, vienmēr jauns skatītājs, tikai tad teātris dzīvos.
- Jaunajā Rīgas teātrī palaikam bija šādi viena autora izrāžu cikli, lai skatītājs gūtu iespējami daudzpusīgu priekšstatu par kāda rakstnieka daiļradi.
- Šodienas grafika no skatītāja prasa pavisam citu garīgās aktivitātes slodzi; pilnvērtīgs uztveres process saistīts ar intensīvu domas, jūtu, iztēles darbu.
2.1.Cilvēks, kas ar redzi uztver (kādu darbību, notikumu).
PiemēriSkatītāju tribīnēs saradās arvien vairāk. Tie pulcējās ap finišu, kur parasti var redzēt un dzirdēt visvairāk.
- Skatītāju tribīnēs saradās arvien vairāk. Tie pulcējās ap finišu, kur parasti var redzēt un dzirdēt visvairāk.
- Notiek sacensības tāllēkšanā. Kā jau tādās reizēs parasts, skatītāji ieinteresēti vēro sportistus, uzmundrina viņus ar saucieniem..
Avoti: 7-1. sējums