Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šņuksts
šņuksts -a, v.
Straujš, īslaicīgs kakla, sejas muskuļu sasprindzinājums (emocionālā stāvoklī, sāpēs), ko pavada samērā skaļa elpa, neartikulētas balss skaņas.
PiemēriSkaļi šņuksti.
Avoti: 7-2. sējums