Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
garām1
garām apst.
1.Tā, ka pietuvojas līdzās un tad virzās tālāk.
PiemēriMēs ar Paulu stāvējām pie lielā pulksteņa un vērojām, kā garām nepārtrauktā straumē plūst cilvēki.
  • Mēs ar Paulu stāvējām pie lielā pulksteņa un vērojām, kā garām nepārtrauktā straumē plūst cilvēki.
  • Bet Edgars neatkāpās, lai viņu palaistu garām.
  • ..[zirgs] arvien un arvien traucas gar pēdējā jātnieka kreisajiem sāniem aizsteigties garām.
  • pārn. ..ko pats neizjūt pie sevis, pats nepārdzīvo ar miesu un asinīm, tas paiet garām, mūs dziļāk neskardams.
Stabili vārdu savienojumiGarām ejot.
  • Garām ejot idioma Mazliet un nebūtiski. Starp citu.
1.1.priev. nozīmē ar dat. Norāda, ka pietuvojas (kam) līdzās un tad virzās tālāk.
PiemēriRota klusēdama pagāja garām kaujas mašīnām.
  • Rota klusēdama pagāja garām kaujas mašīnām.
1.2.Virzot skatienu ne tieši virsū, bet blakus, projām.
PiemēriDambrāns raudzījās viņiem garām, kaut kur projām.
  • Dambrāns raudzījās viņiem garām, kaut kur projām.
  • «Droši vien... pāries,» Roberts saka, skatīdamies man garām uz gultas pusi..
2.Pagājis (par laika posmu, notikumu).
PiemēriDiena ir garām un ātrāk, nekā to domāja.
  • Diena ir garām un ātrāk, nekā to domāja.
  • Sniegainā ziema ir garām, Pirmie cīruļi dzied.
  • «Tūlīt būs cauri, mazā. Tūlīt viss būs garām. Tu vēl smaidīsi, Zit.»
  • Viņiem jau šķita, ka visas briesmas garām.
Avoti: 3. sējums