Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
garāmbraukt
garāmbraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu; intrans.; parasti divd. formā: garāmbraucošs, garāmbraukdams, garāmbraucot.
Braukt kam garām.
PiemēriGarenais mākonītis kļuva skaidrāks, un beigās vairs nebij ko šaubīties, ka tas cēlās no kāda garāmbraucoša tvaikoņa.
Avoti: 3. sējums