garām1
garām apst.
1.Tā, ka pietuvojas līdzās un tad virzās tālāk.
PiemēriMēs ar Paulu stāvējām pie lielā pulksteņa un vērojām, kā garām nepārtrauktā straumē plūst cilvēki.
- Mēs ar Paulu stāvējām pie lielā pulksteņa un vērojām, kā garām nepārtrauktā straumē plūst cilvēki.
- Bet Edgars neatkāpās, lai viņu palaistu garām.
- ..[zirgs] arvien un arvien traucas gar pēdējā jātnieka kreisajiem sāniem aizsteigties garām.
- pārn. ..ko pats neizjūt pie sevis, pats nepārdzīvo ar miesu un asinīm, tas paiet garām, mūs dziļāk neskardams.
Stabili vārdu savienojumiGarām ejot.
- Garām ejot idioma — Mazliet un nebūtiski. Starp citu.
1.1.priev. nozīmē ar dat. Norāda, ka pietuvojas (kam) līdzās un tad virzās tālāk.
PiemēriRota klusēdama pagāja garām kaujas mašīnām.
- Rota klusēdama pagāja garām kaujas mašīnām.
1.2.Virzot skatienu ne tieši virsū, bet blakus, projām.
PiemēriDambrāns raudzījās viņiem garām, kaut kur projām.
- Dambrāns raudzījās viņiem garām, kaut kur projām.
- «Droši vien... pāries,» Roberts saka, skatīdamies man garām uz gultas pusi..
2.Pagājis (par laika posmu, notikumu).
PiemēriDiena ir garām un ātrāk, nekā to domāja.
- Diena ir garām un ātrāk, nekā to domāja.
- Sniegainā ziema ir garām, Pirmie cīruļi dzied.
- «Tūlīt būs cauri, mazā. Tūlīt viss būs garām. Tu vēl smaidīsi, Zit.»
- Viņiem jau šķita, ka visas briesmas garām.
Avoti: 3. sējums