garām1
garām apst.
1.Tā, ka pietuvojas līdzās un tad virzās tālāk.
PiemēriMēs ar Paulu stāvējām pie lielā pulksteņa un vērojām, kā garām nepārtrauktā straumē plūst cilvēki.
Stabili vārdu savienojumiGarām ejot.
1.1.priev. nozīmē ar dat. Norāda, ka pietuvojas (kam) līdzās un tad virzās tālāk.
PiemēriRota klusēdama pagāja garām kaujas mašīnām.
1.2.Virzot skatienu ne tieši virsū, bet blakus, projām.
PiemēriDambrāns raudzījās viņiem garām, kaut kur projām.
2.Pagājis (par laika posmu, notikumu).
PiemēriDiena ir garām un ātrāk, nekā to domāja.
Avoti: 3. sējums