sabangot
sabangot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; trans.
1.Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk spēcīgi viļņoties.
PiemēriVējš gaudo un svelpj, sabangotā jūra krāc tumsā..
1.1.intrans.; pareti Sākt, parasti pēkšņi, spēcīgi viļņoties.
PiemēriJūra sabangojusi.
2.poēt. Izraisīt (spēcīgu pārdzīvo ļumu). Izraisīt (cilvēkā) spēcīgu pārdzīvojumu.
PiemēriAizmigt [Jānis] nevar. Vēl nav aprimies tēva rāšanās sabangotais nemiers.
2.1.Izraisīt ievērojamus notikumus, pārmaiņas, procesus (piemēram, sabiedrības parādībās, laikposmā).
PiemēriPēdējo mēnešu notikumi bija sabangojuši dzīvi un salauzuši gabalos tās ierastos ceļus.
Avoti: 7-1. sējums