sabangot
sabangot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; trans.
1.Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk spēcīgi viļņoties.
PiemēriVējš gaudo un svelpj, sabangotā jūra krāc tumsā..
- Vējš gaudo un svelpj, sabangotā jūra krāc tumsā..
- Domās viņš iztēlojās sabangoto Rīgas jūras līci un mazu, melnu punktiņu [kuģi], kas ceļas un plok krēpjainajos viļņos.
- ..ūdeņus bieži sabangoja spēcīgi vēji un pat viesuļvētras.
1.1.intrans.; pareti Sākt, parasti pēkšņi, spēcīgi viļņoties.
PiemēriJūra sabangojusi.
- Jūra sabangojusi.
2.poēt. Izraisīt (spēcīgu pārdzīvo ļumu). Izraisīt (cilvēkā) spēcīgu pārdzīvojumu.
PiemēriAizmigt [Jānis] nevar. Vēl nav aprimies tēva rāšanās sabangotais nemiers.
- Aizmigt [Jānis] nevar. Vēl nav aprimies tēva rāšanās sabangotais nemiers.
- Sirds alkst kaut kā tāda, kas dziļi sabango cilvēku.
2.1.Izraisīt ievērojamus notikumus, pārmaiņas, procesus (piemēram, sabiedrības parādībās, laikposmā).
PiemēriPēdējo mēnešu notikumi bija sabangojuši dzīvi un salauzuši gabalos tās ierastos ceļus.
- Pēdējo mēnešu notikumi bija sabangojuši dzīvi un salauzuši gabalos tās ierastos ceļus.
- Raiņa «Tālas noskaņas zilā vakarā» sabangoja visu latviešu literatūru un dzīvi.
- Ir lielu cīņu sabangoti laikmeti, kas visplašākajās masās liek dzimt.. līdzdalībai lielu sabiedrisku ideālu sasniegšanā.
Avoti: 7-1. sējums