vāle
vāle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Garens (parasti koka) rīks kā sišanai, dauzīšanai (parasti ar paresninājumu vienā galā).
PiemēriSpriguļa vāle.
- Spriguļa vāle.
- Velējamā vāle.
- Sieva plašā atvēzienā pacēla virs galvas vāli un ar varenu blīkšķi zvēla pa mietiņu.
- Ziemā veļas mazgāšana notiek telpā, bet vasarā vanna tiek izripināta ārā, kur iznes arī velētavu. Tad māte ar māsu, vāles rakstā sizdamas, velējas tā, ka visa pamale skan.
- sal. Un kādi viņam vārdi.. brīžam kā asas, degošas paegļu slotas, brīžam kā smagas ozola vāles.
1.1.Šāds (piemēram, zarains, dzeloņains) rīks, kas senatnē tika lietots kā kaujas, medību ierocis.
PiemēriPēc ievainojumu formas var spriest, ka tie izdarīti ar spēcīgu zarainas kaujas vāles sitienu..
- Pēc ievainojumu formas var spriest, ka tie izdarīti ar spēcīgu zarainas kaujas vāles sitienu..
- Priekšpulkam sekoja citi [inku] karavīri ar vara kaujas vālēm.. Vāle bija deviņas pēdas gara ar vara uzgali dūres resnumā un pieciem vai sešiem asiem dzelkšņiem īkšķa garumā.
- Garais mednieku šķēps jeb pīķis, parasti vienkārša koka nūja ar apdedzinātu galu, un vāle ir vissenākie medību ieroči.
1.2.pārn. Liels, blīvs garens ziedu ķekars.
PiemēriSākusi ziedēt, saulessvece turpina to darīt visu vasaru - katru dienu atveras kāds vainadziņš. Resnā, maigā vāle rieš un rieš jaunus pumpurus.
- Sākusi ziedēt, saulessvece turpina to darīt visu vasaru - katru dienu atveras kāds vainadziņš. Resnā, maigā vāle rieš un rieš jaunus pumpurus.
- Viņas iet tuvu garām lielam, samtaini mēļam ceriņkrūmam, kurš sakāris ziedu vāles visur, kur vien tik var piekļūt kaut viens vienīgs saules stars.
Stabili vārdu savienojumiVilku vāle.
- Vilku vāle — Vilkvālīte (1).
Avoti: 8. sējums