šķielēt
šķielēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.med. Būt tādam, kam piemīt šķielēšana2.
PiemēriVienā gabalā bija jādomā par meiteni ar zaļi bārkstaino lakatu. Drusku šķielēja, tas tiesa, bet varbūt taisni tāpēc tik aicinoši noslēpumains skatiens.
- Vienā gabalā bija jādomā par meiteni ar zaļi bārkstaino lakatu. Drusku šķielēja, tas tiesa, bet varbūt taisni tāpēc tik aicinoši noslēpumains skatiens.
- Ja bērns sācis šķielēt, vecākiem tūlīt jādodas pie acu ārsta. Šķielēšana nav tikai kosmētisks defekts, bet tā parasti saistīta ar redzes pazemināšanos šķielējošajā acī.
2.Skatīties sānis, galvenokārt pavēršot tikai acis. Būt pavērstam sānis (par acīm).
PiemēriŠķielēt uz līdznācēju.
- Šķielēt uz līdznācēju.
- ..ievēroju, ka mulsuma brīžos viņas zaļganās acis tikko jaušami šķielēja.
2.1.pārn. Slepus skatīties.
PiemēriOjārs šķielēja uz Anitru un gribēja izdibināt, vai iegrimšana grāmatā ir patiesa, vai viņa tikai izliekas.
- Ojārs šķielēja uz Anitru un gribēja izdibināt, vai iegrimšana grāmatā ir patiesa, vai viņa tikai izliekas.
- ..kad motors noslāps kādas [Jaungvinejas] upes braslā, mums nāksies stumt mašīnu ārā, ar vienu aci šķielējot, vai tuvumā nav kāds krokodils.
- «Dzīva vāvere!» Kaspars ar Karīnu ne elpot nedrīkst no pārsteiguma. Tup brūnā, šķielē uz mūsu pusi.
Avoti: 7-2. sējums