piruete
piruete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Baletā, akrobātikā – pilns ķermeņa apgrieziens ap savu asi.
PiemēriDejā smaidīt var tad, ja nav jādomā - izdosies vai neizdosies man šī piruete...
- Dejā smaidīt var tad, ja nav jādomā - izdosies vai neizdosies man šī piruete...
- Tagad tāds premjers stāv uz vietas un sešpadsmit taktis virpuļo lielajās piruetēs uz vienas kājas.
- Manēžā uz celiņa iesildījās akrobāti. Viņi stāvēja rindā zem orķestra ložas, ieskrējās, lēca un lidoja gaisā, veidodami dažnedažādas piruetes.
2.Daiļslidošanā – ātrs apgrieziens uz slidas purngala.
PiemēriLedus piruete.
- Ledus piruete.
3.Smagatlētikā – paņēmiens (klasiskajā cīņā), ko izpilda, parasti parterā, uz galvas, lai izvairītos no plecu piespiešanas bīstamā stāvoklī.
4.Jāšanas mākslā – zirga pagrieziens uz pakaļkājām par 360 grādiem attiecībā pret jāšanas virzienu.
Avoti: 6-2. sējums