fakts
fakts -a, v.
1.Reāls, patiess notikums, (īstenības) parādība.
PiemēriNenoliedzams fakts.
- Nenoliedzams fakts.
- Objektīvs fakts.
- Konstatēt faktu.
- Faktu materiāls.
- Neko lielu nopirkt viņš nevarēja, taču galvenais nebija dāvanas vērtība, bet pats fakts, ka tu esi atcerējies savus tuviniekus un paradījis viņiem šo mazo uzmanību.
- Dzīve ir nepārtraukta kustība. Šie vārdi nav ne patētiska frāze, nedz filozofiska atziņa, bet vienkārši fakts.
Stabili vārdu savienojumiNodibināt faktu.
- Nodibināt faktu jur. — Ar tiesas lēmumu civilprocesā konstatēt kādu (juridiski nozīmīgu) notikumu, apstākli, attiecību, datus.
2.Pieredzē iegūta atziņa, pēc kuras izdara secinājumus.
PiemēriPatiess fakts.
- Patiess fakts.
- Aplams fakts.
- Faktu pārbaude.
Avoti: 2. sējums