briesmas
briesmas -u, s.; tikai dsk.
1.Stāvoklis, apstākļi, kad draud vai notiek kas ļoti bīstams. Bīstami, nevēlami notikumi.
PiemēriIzsargāties no briesmām.
Stabili vārdu savienojumiBriesmu signāls. Skatīties briesmām acīs.
1.1.dsk. ģen.: briesmu, adj. nozīmē Saistīts ar šādu stāvokli, apstākļiem. Briesmīgs.
PiemēriBriesmu darbi.
Stabili vārdu savienojumiBriesmu lietas.
Avoti: 2. sējums