briesmas
briesmas -u, s.; tikai dsk.
1.Stāvoklis, apstākļi, kad draud vai notiek kas ļoti bīstams. Bīstami, nevēlami notikumi.
PiemēriIzsargāties no briesmām.
- Izsargāties no briesmām.
- Nāves briesmas.
- Briesmu pilns uzdevums.
- Savas vēstures ilgajos gadsimtos, sākot ar krustnešu laikiem - latviešu tauta ir pārcietusi daudz briesmu..
- Lielās briesmās nokļuvuši pirmie gājputni... sala un barības trūkuma dēļ daudzi no tiem var iet bojā.
- ..Ēriks ievainots tikai rokā, nekādas briesmas viņam nedraud, un drīz viņš būs mājā.
Stabili vārdu savienojumiBriesmu signāls. Skatīties briesmām acīs.
- Briesmu signāls — Signāls, kas brīdina par šādu stāvokli, apstākļiem.
- Skatīties briesmām acīs idioma — Būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
1.1.dsk. ģen.: briesmu, adj. nozīmē Saistīts ar šādu stāvokli, apstākļiem. Briesmīgs.
PiemēriBriesmu darbi.
- Briesmu darbi.
- Briesmu stāsti.
- Jā, tas ir vilks. Paslēpies alā un glūn... Bēgt! Aldis pietrūkās kājās. Ātrāk prom no šīs briesmu vietas!
- ..kādu laiciņu pēc Līzes aiziešanas šāda briesmu ziņa izpaudās pa pagastu: «Biezumnieks nokauts!»
Stabili vārdu savienojumiBriesmu lietas.
- Briesmu lietas idioma — Briesmīgi notikumi, fakti.
Avoti: 2. sējums