briest
briest briestu, briesti, briest, pag. briedu; intrans.
1.parasti 3. pers. Augot, attīstoties kļūt lielākam (par augiem, to daļām).
PiemēriNāk pavasaris... Briest kokiem pumpuri.
1.1.Nogatavoties (par augļiem, sēklām u. tml.).
PiemēriAp māju bija liels augļu dārzs, kurā brieda āboli, dažs gluži zaļš, dažs sārts vai iedzeltens.
1.2.Būt tādam, kam nogatavojas (augļi, sēklas u. tml.) — par augiem.
PiemēriViegla rasa pilēja no briestošo rudzu vārpām..
2.Kļūt lielākam, spēcīgākam (parasti augot, attīstoties) — par cilvēku.
Piemēri..[Jānis] atminas Mārtiņu kā sīku, bailīgu zēnu. Redzējis to briestam, tiekam plecīgu, ūsainu, nopietnu..
2.1.Par ķermeņa daļām.
Piemēri..Bet, kad muskuļi tam briedīs, Maisus tā kā spalvas sviedīs.
2.2.Par dzīvniekiem.
Piemēri..jēriņš, kaut arī lēnām, brieda arvien stingrāks un apaļāks.
3.parasti 3. pers. Veidoties, kļūt intensīvākam (par psihiskām norisēm, īpašībām). Veidoties (par domām, idejām). Pieaugt (par spēku).
PiemēriBriest sašutums.
4.parasti 3. pers. Veidoties, kļūt lielākam, spēcīgākam (par parādībām dabā).
PiemēriApvāršņa malā brieda tumši mākoņi..
4.1.pārn. Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
PiemēriBriest bruņota sadursme.
5.parasti 3. pers. Uzsūcot mitrumu, izplesties, palielināties.
PiemēriDurvis briest.
Avoti: 2. sējums