briesmonis
briesmonis -ņa, v.
1.Fantastiska, briesmīga, neparasta izskata un lieluma būtne.
PiemēriTautas teiku iztēlē vilkacis ir briesmonis, kas dzīvo cilvēku vidū un dienas laikā ir cilvēka izskatā, bet naktīs pārvēršas.. briesmonī un pastrādā visādus drausmīgus, noziedzīgus darbus..
2.Tas, kas izraisa, iedveš bailes, šausmas? tas, kas izskatās briesmīgs.
PiemēriPiepeši nezvērs ar grūdieniem sāka tuvoties šonerim... milzīgi, meža kokiem līdzīgi taustekļi uzvijās gaisā un sagrāba kuģi. Briesmonis sāka rāpties uz klāja.
3.Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, arī nežēlīgu. Necilvēks.
Piemēri«Viņu nosita. Piesita, pienagloja pie sienas... Briesmoņi, briesmoņi!»
Avoti: 2. sējums