briesmīgs
briesmīgs -ais; s. -a -ā
briesmīgi apst.
1.Tāds, kas dara vai spēj izdarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu.
PiemēriBriesmīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kas izraisa vai var izraisīt lielas briesmas, lielu ļaunumu.
PiemēriBriesmīgs notikums.
2.Tāds, kas izraisa, iedveš šausmas, balles, riebumu, pretīgumu.
PiemēriBriesmīgs izskats.
2.1.apst.; sar. Ļauni, ļoti slikti.
PiemēriEsot galīgi nomocīts [zēns nometnē], slims.. Negribējās.. ticēt, ka tik briesmīgi varētu būt.
3.sar. Ļoti liels. Ārkārtīgs.
Piemēri..[krāvējs] pieliecies sagaida, kad lielais smagums [bluķis] tam uzguļas plecā. Tas ir briesmīgs svars, kas varētu vīru vienā rāvienā iedzīt līdz ceļiem zemē..
Avoti: 2. sējums