Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
baudījums
baudījums -a, v.; parasti vsk.
Vienreizēja paveikta darbība → baudīt1 Liela patika, tīksme.
PiemēriBij gluži tā, kā kad te [ugunsgrēka laikā] notiktu lieliska uguņošana acīm par prieku un jautru baudījumu.
Avoti: 2. sējums