Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nemierpilns
nemierpilns -ais; s. -a, -ā
1.Ļoti darbīgs, rosīgs.
PiemēriNemierpilns noskaņojums.
2.Nemierīgs2.
PiemēriHamlets.. bija aktīvs, nemierpilns domātājs..
3.Tāds, kurā izpaužas satraukums, rūpes, raizes.
Piemēri«Valt! Valtiņ-ū!» nemierpilns sauciens atlido no sētsvidus..
4.Notikumiem, pārdzīvojumiem bagāts (piemēram, par laikposmu).
PiemēriNemierpilni gadi.
5.Tāds, kam ir raksturīgas strauji mainīgas dabas parādības.
PiemēriNemierpilns rudens.
Avoti: 5. sējums