Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
grēcinieks
grēcinieks -a, v.
grēciniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.rel. Cilvēks, kas rīkojas neatbilstoši reliģijas normām.
PiemēriNav jau labi pasaulīgai mantai tā pieķerties, lai dievs man, grēciniekam, žēlīgs..
2.sar. Cilvēks, kas neievēro, pārkāpj kādu noteikumu. Cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi.
PiemēriPar.. nepareizo [šofera] rīcību viņi [autoinspektori] izdara atzīmes, bet grēcinieks var zaudēt braukšanas tiesības..
Avoti: 3. sējums