Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nenogurdināms
nenogurdināms -ais; s. -a, -ā
nenogurdināmi apst.
1.Nol. divd. → nogurdināt.
2.Tāds, kas ir tik izturīgs, ka to grūti vai neiespējami nogurdināt. Tāds, kas (darbā, darbībā) nemēdz nogurt.
PiemēriNenogurdināms sportists.
  • Nenogurdināms sportists.
  • Šika, viņa vecākais palīgs, otrais cilvēks uz kuģa.. Cilvēks ar lielu praksi. Atjautīgs, nenogurdināms..
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..viņa asās otas vienmērīgās kustības Inai nez kāpēc atgādināja labi trenēta garo distanču skrējēja nenogurdināmos soļus.
  • ..viņa asās otas vienmērīgās kustības Inai nez kāpēc atgādināja labi trenēta garo distanču skrējēja nenogurdināmos soļus.
2.2.Neatslābstošs.
PiemēriNenogurdināma zinātkāre.
  • Nenogurdināma zinātkāre.
Avoti: 5. sējums