Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sarežģījums
sarežģījums -a, v.
1.Apstāklis, notikums (parasti neparedzēts), kas traucē, arī sarežģī darbību, norisi.
PiemēriDarbs cehos ritēja savu gaitu; tāpat kā arvien te lietuvē, te štancēšanas, te aparatūras cehā pēkšņi atgadījās kāds sarežģījums vai kļūme, kas ātri jānovērš..
2.literat. Notikums, epizode (daiļdarba), ar ko sākas darbība, iezīmējas konflikts.
Piemēri..lugas ekspozīcija un sarežģījums vēl turpinās arī otrajā ainā..
3.Paveikta darbība, rezultāts → sarežģīt1.
PiemēriNepamatots konstrukcijas sarežģījums.
4.Paveikta darbība, rezultāts → sarežģīt2.
PiemēriVingrinājuma sarežģījums.
Avoti: 7-1. sējums