Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sarežģīt
sarežģīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzas, dažādas, savstarpēji saistītas sastāvdaļas; panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
PiemēriSarežģīt konstrukciju.
  • Sarežģīt konstrukciju.
  • Nevajadzīgi sarežģīt darba operāciju.
  • ..nevajadzētu pārāk sarežģīt, saraibināt [dzīvokļa] krāsojumu, bet gan izvēlēties 2-3 toņus..
  • ..titulētie [grāmatu] autori.. paši iestiguši neskaidrībā, savos spriedelējumos sarežģī lietas, kas Valērijam šķita vienkāršas..
  • ..meistarkandidāts bija ar mieru nospēlēt neizšķirti, bet Klāvs negribēja draudzīgo žestu pieņemt. Viņš spēli sarežģīja un sapinās.
2.Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kā) paveikšana, atrisināšana, izlemšana kļūst grūta vai grūtāka.
PiemēriSarežģīt jautājumu.
  • Sarežģīt jautājumu.
  • Sarežģīt matemātikas uzdevumu.
  • Darbu pie lomas sarežģīja arī daudzie priekšstati par to, kā šo tēlu atveidoja vairāki slaveni krievu aktieri ar gluži citādām ārējām dotībām nekā Žanim Katlapam.
  • Slapjdraņķis sarežģīja lauku darbus.
3.reti Samudžināt1.
PiemēriŠāvieni drāts tīklus vēl vairāk sarežģī.
  • Šāvieni drāts tīklus vēl vairāk sarežģī.
Avoti: 7-1. sējums