Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sarežģīts
sarežģīts -ais; s. -a, -ā
sarežģīti apst.
1.Divd. → sarežģīt.
2.Tāds, kas sastāv no daudzām, dažādam, savstarpēji saistītām sastāvdaļām.
PiemēriSarežģīta sistēma.
2.1.Tāds, kam ir raksturīga daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
PiemēriSarežģīts stāvoklis.
2.2.Tāds, kam piemīt daudzveidīgas, arī pretrunīgas īpašības (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību, psihiskiem stāvokļiem).
PiemēriKā sarežģītu, pretrunu plosītu cilvēku Alma Ābele tēloja Elizabeti.
3.Tāds, kura paveikšanai, atrisināšanai, izlemšanai nepieciešama samērā liela psihiska piepūle.
PiemēriSarežģīts darbs.
Avoti: 7-1. sējums