sarežģījums
sarežģījums -a, v.
1.Apstāklis, notikums (parasti neparedzēts), kas traucē, arī sarežģī darbību, norisi.
PiemēriDarbs cehos ritēja savu gaitu; tāpat kā arvien te lietuvē, te štancēšanas, te aparatūras cehā pēkšņi atgadījās kāds sarežģījums vai kļūme, kas ātri jānovērš..
- Darbs cehos ritēja savu gaitu; tāpat kā arvien te lietuvē, te štancēšanas, te aparatūras cehā pēkšņi atgadījās kāds sarežģījums vai kļūme, kas ātri jānovērš..
- Viņš bija augsti kvalificēts strādnieks rūpnīcā,.. pēc kaut kādiem sarežģījumiem ģimenē dzīvoja viens.
- ..katrs desmitais mūsu zemeslodes iedzīvotājs mirst ar aterosklerozi vai tās radītiem sarežģījumiem, galvenokārt ar sirds infarktu un smadzeņu asinsrites traucējumiem.
2.literat. Notikums, epizode (daiļdarba), ar ko sākas darbība, iezīmējas konflikts.
Piemēri..lugas ekspozīcija un sarežģījums vēl turpinās arī otrajā ainā..
- ..lugas ekspozīcija un sarežģījums vēl turpinās arī otrajā ainā..
- Ekspozīcijai [drāmā] neizbēgami seko sarežģījumi, kas sacērtas, savijas, samezglojas, sasniedz kulmināciju un galu galā gūst atrisinājumu.
3.Paveikta darbība, rezultāts → sarežģīt1.
PiemēriNepamatots konstrukcijas sarežģījums.
- Nepamatots konstrukcijas sarežģījums.
4.Paveikta darbība, rezultāts → sarežģīt2.
PiemēriVingrinājuma sarežģījums.
- Vingrinājuma sarežģījums.
Avoti: 7-1. sējums