samudžināt
samudžināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Mudžinot padarīt nekārtīgu, grūti atšķetināmu, iztaisnojamu (ko, piemēram, diegus, dzijas u. tml.). Nekārtīgi savīstīt (piemēram, drānu).
PiemēriSamudžināt pavedienu.
- Samudžināt pavedienu.
- Zem vecas ābeles uz apgāztas reņģu kastes sēdēja Modris un ķimerējās ap samudžinātu makšķeres auklu.
- Tralis turējās vienā trosē, linumu ar dievu uz pusēm tomēr uzmocījām uz klāja, taču tas bija samudžināts un vietām saplēsts.
- Viņš nosvieda samudžināto palagu un, trīdams ar plaukstu seju, gribēja celties..
- pārn. Kālab viņš tik strups, neiecietīgs, ledains pret mazo, mūžam smaidīgo būtni, ar kuru «sabiedrība» viņa vārdu samudžinājusi visciešākā mezglā?
1.1.parasti divd. formā: samudžināts Būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu). Būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi).
PiemēriSamudžinātās vecpilsētas ieliņas.
- Samudžinātās vecpilsētas ieliņas.
- ..tad vēl 20 kilometri pa tādu samudžinātu ceļu, ka pat vietējais šerifs nevar iztikt bez topogrāfiskās kartes.
- Savdabīgu pilsētas daļu veido kādreizējā Berga bazāra allaž krēslainais, vēsais un mitrais noliktavu un darbnīcu labirints, ko lielās līnijās salīdzināt var tikai ar austrumu pilsētu samudžinātajām kopbūvēm.
2.Nevajadzīgi sarežģīt, padarīt grūti uztveramu, izprotamu (sabiedrisku parādību, arī darbību, norisi u. tml.).
PiemēriBirokrātiski samudžināt darba jautājumus.
- Birokrātiski samudžināt darba jautājumus.
- Censties samudžināt patiesību.
- ..fizikas uzdevumi bija tik ellišķīgi samudžināti, ka izļodzīja ne vien prātu, bet šķita arī rokas un kājas laužam.
- Ja ar spēcīgām servēm samudžināsim dinamiešu darbību aizsardzībā.., uzvara noteikti būs mūsu.
2.1.Padarīt nevajadzīgi sarežģītu, samākslotu, arī juceklīgu (mākslas darbu, tā atsevišķos elementus).
PiemēriIebildumus rada stāsta.. pārāk samudžinātais, cilpainais sižeta pavediens, kas liek domāt par zināmu samākslotību..
- Iebildumus rada stāsta.. pārāk samudžinātais, cilpainais sižeta pavediens, kas liek domāt par zināmu samākslotību..
- Savdabīgus, parasti arī nelaimīgus varoņus viņa nostāda sižetiski tik samudžinātās.. situācijās, ka stāsti zaudē gan skaidru mērķtiecību, gan emocionālo iedarbību.
- Bet dziļāk jāizkopj mākslinieciskā redzējuma saturiskā puse un jāatsakās no tīšas ieintriģēšanas kāres, kas labo pamatatziņu samudžina, bet nevis mērķtiecīgi atsedz.
2.2.Radīt nevajadzīgas problēmas, sarežģījumus u. tml., padarot grūti panesamu (dzīvi, attiecības).
Piemēri..viņa negaidītā vaļsirdībā bija izstāstījusi savu negaro, bet visai samudžināto dzīvi.
- ..viņa negaidītā vaļsirdībā bija izstāstījusi savu negaro, bet visai samudžināto dzīvi.
- Nekas taču nav ērtāk, kā pašam savu mūžu samudžināt un pēc tam uzvelt vainu dzīvei - sāk, dzīve ir neīsta, nav daudz vērta...
Avoti: 7-1. sējums