Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
samuldēt
samuldēt -muldu, -muldi, -muld, pag. -muldēju; trans.; vienk.
Sarunāt (parasti daudz kā bezjēdzīga, nesakarīga).
PiemēriDēzija toreiz vasarā par Mārci samuldēja visādas muļķības. Patiesībā viņš ir gluži lādzīgs puisis.
Avoti: 7-1. sējums