samuļļāt
samuļļāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.; vienk.
Spaidot, jaucot, neprasmīgi, nevīžīgi novietojot u. tml., sabojāt, parasti pilnīgi.
Piemēri..viņa pagriezās nost, jo sajuta, ka augšā kāpj nelabums. Kāds tur bija sajaucis.. visādu ēdienu paliekas tā, ka pārēdusies cūka labāk neprastu tās samuļļāt.
Avoti: 7-1. sējums