samulst
samulst -mulstu, -mulsti, -mulst, pag. -mulsu; intrans.
1.Sākt, parasti pēkšņi, mulst.
PiemēriSamulst aiz uztraukuma.
1.1.Sākt, parasti pēkšņi, justies neērti, nedroši; sakautrēties.
PiemēriOlavs, samulsis un liels, gatavs izpildīt katru Klintas vēlēšanos, stāv Jaunskaldu goda istabas vidū, pie krūtīm piespiedis viņas jaunās drānas..
1.2.pārn. Kļūt, parasti pēkšņi, nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību).
PiemēriLilija:.. kad es skatījos uz vāzi, man visi prāti samulsa. Es domāju tikai vienu - ka man tā jāiegūst.
Avoti: 7-1. sējums