samulst
samulst -mulstu, -mulsti, -mulst, pag. -mulsu; intrans.
1.Sākt, parasti pēkšņi, mulst.
PiemēriSamulst aiz uztraukuma.
- Samulst aiz uztraukuma.
- ..gluži sarkanas bija dažas apsītes, tā nosarkušas kā mazā Aija skolā, kad viņa samulsa un kaut ko nezināja..
- ..tēvs baidījās, ka lauku cilvēks, nokļuvis pilsētas drūzmā, var samulst un aizklīst pavisam uz citu pusi.
1.1.Sākt, parasti pēkšņi, justies neērti, nedroši; sakautrēties.
PiemēriOlavs, samulsis un liels, gatavs izpildīt katru Klintas vēlēšanos, stāv Jaunskaldu goda istabas vidū, pie krūtīm piespiedis viņas jaunās drānas..
- Olavs, samulsis un liels, gatavs izpildīt katru Klintas vēlēšanos, stāv Jaunskaldu goda istabas vidū, pie krūtīm piespiedis viņas jaunās drānas..
- Vēl tiekoties samulstam - reizē tuvi un sveši, taču garām viens otram vairs nevaram paiet mēs.
1.2.pārn. Kļūt, parasti pēkšņi, nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību).
PiemēriLilija:.. kad es skatījos uz vāzi, man visi prāti samulsa. Es domāju tikai vienu - ka man tā jāiegūst.
- Lilija:.. kad es skatījos uz vāzi, man visi prāti samulsa. Es domāju tikai vienu - ka man tā jāiegūst.
- Tu šodien pēkšņi ieraugi - ir viņa skaista... Sirds samulst un šo meiču it kā nepazīst..
Avoti: 7-1. sējums