sakautrēties
sakautrēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
Sākt, parasti pēkšņi, kautrēties.
PiemēriMan gribējās apķerties tēvam ap kaklu, bet sakautrējos.
- Man gribējās apķerties tēvam ap kaklu, bet sakautrējos.
- «Bet varbūt nevajag, lai pārietu?» Mirta jautāja. «Varbūt tā ir īstā mīlestība?» Teica un sakautrējās līdz matu galiem.
- Toreiz es sakautrējos, atvadu kokteili dzerot, un mīlestības vārdus neatstāju uz perona.
Avoti: 7-1. sējums